Vakar vakarā mēs, dažas adītājas, pulcējāmies uz Otro Adīšanas darbnīcas nodarbību. Darbnīcas mērķis ir ar praktiskiem padomiem palīdzēt adītājām tikt galā ar Ērika Engelna Trahtentuhu B. Tā nu mēs tikāmies jau ierastajā vietā, un mums piepulcējās arī divas jaunas dalībnieces. Laiks pagāja adot un runājoties, un mūsu labo garastāvokli nespēja sabojāt pat nīgrais un nelaimīgas viesmīlis.
Darbnīca man ir palīdzējusi saprast, ka ne visām adītājām mežģīņraksti padodas tik viegli un vienkārši kā man, ka ir ļaudis, kuriem tie prasa koncentrēšanos un piepūli. Ja es to būtu zinājusi ātrāk, būtu izvēlējusies vienkāršāku modeli, bet izlietu ūdeni nesasmelsi. Par spīti visām grūtībām mēs tomēr pamazām virzāmies uz priekšu, un domāju, ka beigu beigās arī sasniegsim mērķi, lai arī tas mums prasīs vairāk laika.
Man ļoti patīk dalīties ar savu adīšanas pieredzi un prasmēm, tāpēc jau domāju par nākamajām darbnīcām. Mēs varētu iemācītes pečvorku, adīt latviešu dūraiņus un turku zeķes...
Izskatās, ka Spānijā arī notiek musturtusi. :)
AtbildētDzēstTieshi taa! Shiis gan ir taadas iipashas, shim lakatam veltitas tikshanaas, bet mums ir arii ikmeenesha tusinji ar senaam tradiicijaam. Skatiit te: http://quedadas.blogsome.com/
AtbildētDzēst