Pēdējā laikā diezgan regulāri klausos amatniecībai (tai skaitā adīšanai) veltītus podkastus. Diemžēl tie visi ir angļu valodā. Ja arī Tevi aizrauj šī nodarbe un atrodi kādu podkastu latviski vai spāniski, noteikti padod man ziņu!
Podkasti ir tik pat dažādi kā to autori. Daži man patīk vairāk, citi mazāk, bet visi palīdz uzlabot angļu valodas zināšanas un lieku reizi atgādina, ka pasaule ir daudz lielāka par Madridi.
Vienā no podkastiem (es meklēju, meklēju, kurā tieši, bet tā arī nevarēju atrast) tā autore kādā amatniecības gadatirgū aptaujāja ļaudis, kāpēc viņi darina lietas. Arī es jau kādu laiku biju par to domājusi.
Man ļoti patīk ātri kustināt pirkstus. Bērnībā gribēju mācīties spēlēt klavieres, un mana vecmāmiņa pat bija ar mieru atdot man savas melnās klavieres ar bronzas svečturiem, bet māte nosprieda, ka es tikai taisīšu troksni, un tā no spēlēšanas nekas nesanāca.
Jau no mazotnes redzēju, ka visas ģimenes sievietes nodarbojas ar rokdarbiem: vecvecmāmiņa šuva manām lellēm cepures un mēteļus, abas vecmāmiņas auda un adīja, mamma mācījās šūšanas, tamborēšanas un adīšanas kursos. Kopš tā laika, adot zeķes vai džemperus, es jūtos saistīta ar visām ģimenes sievietēm, kuras garajos ziemas vakaros (un ne tikai tad) vērpa, šuva, izšuva un adīja.
Man patīk pieskarties vilnai, linam, zīdam…
Man patīk, ka no salīdzinoši smalka diega iespējams rādīt lielas (un ne tik lielas) lietas.
Man patīk tās dāvināt.
Man patīk rādīt pašai ar savām rokām (un arī galvu, protams). Tas man dod sajūtu, ka šajā dzīvē kaut kam tiešām deru.
Un tu, kāpēc to dari tu?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru