2010/04/15

Pastnieks zvana divreiz. Dzija

Lieldienu brīvdienās apciemoju dzimto zemi. Kā vienmēr, kad viesojos Latvijā, nespēju iztikt arī bez dzijas piepirkšanas. Tas pārvērties par ieradumu, kuram visiem spēkiem pretojos, bet beigu beigās vienalga daļa kofera satura ir dažādas šķiedras. Turklāt jāatzīst, ka Latvijā dzija ir lētāka nekā Spānijā. Varbūt tāpēc, ka ir vairāk adītāju...

Vispirms 
Dziju veikalā (ar draudzenes, arī adītājas, palīdzību pa pastu) iegādājos apmēram 1 kg trīskārtīga balta lina diega, jo mani no vecmāmiņas mantotie baltā lina krājumi nupat ir gandrīz pilnībā izsīkuši, bet man no tā ļoti patīk adīt šalles un galdautus.


Tad gluži nejauši iegājām veikalā 
Hobbywool, un mans līgavainis salielīja kādu pečvorka tehnikā adītu izstrādājumu. Tā kā viņš ilgi, jau gadiem, lūdza man uzadīt ko arī viņam, teicu: Labi, tad izvēlies savai vestei dziju! Un mēs nopirkām 300 g Regia zeķu dziju. Tagad adu vesti, un šķiet, ka ar šo daudzumu būs par maz...


Pa ceļam uz ciemiem Miera ielā, nevarēju neieiet arī 
Adelē, kas pie Dzemdību nama. Nu, tā pat vien, tikai paskatīties. Un izgāju no veikala ar 340 g gaiši bēša zīda diega. Tieši tik, cik nepieciešams plānai vasaras jaciņai.


Un visbeidzot, atgriežoties Madridē, mani gaidīja paziņojums par sīkpaku no Ķīnas. Tas bija tintes zils kašmirs ar zīdu, ko biju pasūtījusi, lai varētu pabeigt šalli 
Madrides metro


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru