Vispirms nolēmu nopirkt ratiņu. Tomēr tas nevarēja būt šāds tāds ratiņš. Tam bija jābūt vecam Latvijas ratiņam. Nezinu, patriotisma vai gaumes dēļ, bet modernie finiera ratiņi man pavisam nepatīk, tie man šķiet pārāk plakani un auksti.
Tā nu es ķēros pie lietas un atradu kādu lauku vīru, kurš bija ielicis sludinājumu, ka pārdod ratiņu. Pēc diezgan sarežģītas ņemšanās (es Spānijā, ratiņa vīrs Latvijā), beidzot turēju rokās ar līmlentu aplīmētu kartona kasti ar ziliem burtiem LATVIJAS PASTS. To sakratot, iekšā maigi skanēja koka detaļas. Cik satraucoši!
