Riešines

Vērojot pieaugošo pulsa sildītāju jeb mauču popularitāti, arī man radās kāre ko tādu uzadīt. Paldies Maijai, kura man atsūtīja pamācību. Salasījos vēl dažādas gudrības arī citās vietās un tad tikai pie darba.


Lai cik tas šķistu dīvaini, Spānijā ir pagrūti nopirkt vienkrāsainu zeķu dziju, tāpēc izmantoju smalku vilnu un piemērotas krāsas pērlītes. Pirmos maučus uzadīju, izmantojot Mirdzas Slavas cimdu grāmatā atrodamo mēnes rakstu. Otros nošpikoju no Maijas.

Stāsta, ka mauči jeb riešines ir arī prakstiski. Par to vēl neesmu pārliecinājusies, jo iebāzt rokas kabatās man šķiet gana vienkāršāk. Bet mauči ir skaisti un pērlītes ir mana vājība, tāpēc domāju, ka tie noteikti kļūs par vienu no topa dāvanām.

Galdauti

Foto Ilmārs Sieks

Tā ir acīmredzama patiesība, ka man patīk darināt gana sarežģītas, relatīvi lielas un plakanas lietas, tāpēc šobrīd džemperi un jakas pieder pagātnei. Mans sapnis ir uzadīt ļoti mežģīņotus aizkarus no ļoti plāna diega studijai, kuras pašlaik man vēl nav.

Atpakaļ no brīvdienām

Esmu atgriezusies no raženām un laimīgi aizvadītām brīvdienām, lai atkaļ ķertos pie adīšanas un atgūtu laiku, kad dažādu iemeslu dēļ to nevarēju darīt.

Tā kā sāku margot ar lielu aizrautību un maz laika meklēt aprakstus, izadīju gandrīz vienīgo aprakstu, kuru zinu no galvas - manis pašas radīto. Nedaudz to uzprišināju, lai izskatās sakoptāks un rūpīgāks. Tagad vienīgais, kas man vēl atliek, ir uzrakstīt aprakstu, iedot kādam, lai to realizē, un publicēt savu gara bērnu Ravelry. 

Stikla zīlītes

Vakar no darba netālajā ķīniešu veikalā uzgāju šīs stikla zīlītes un, kā jau tas bija sagaidāms, nespēju atturēties tās nenopirkusi. Krāsas bija patīkamas, un pērlītes man vienmēr ir patikušas, tādēļ pametu veikalu ar pāris komplektiem somā.


Patiesībā jau no pirmā acu uzmetiena ir skaidri redzams, ka katrā kastītē ir divu veidu pērlītes, kas zaudēs krāsu pēc pirmās tikšanās ar ūdeni vai pēc ilgākas saskarsmes ar spožāku sauli. Bet tās es vienkārši neizmantošu. Ķīniešu veikala cenas ir tik draudzīgas, ka tās atļauj pircējam nodoties šāda veida greznībai.


Šīs pērlītes es nedomāju izmantot nevienā adīšanas darbā. Tādiem mērķiem es Pontehosu ielas rokdarbu veikalos iepērku uzreiz pus kilogramu zīlīšu, kas turklāt ir arī daudz lielākas. Ar šīm es domāju ko izšūt. Vai uzdarināt kādu brošu labākajās Baibas un Tamboradatas tradīcijās.

Zemenītes sniegā

Adot šo lakatu, es atcerējos latviešu tautas pasaku "Zemenītes sniegā". Protams, krāsu dēļ.

Lakats ir adīts no lina (100 %) ar stikla pērlītēm. Šis ir mans pirmais pašas radītais dizains. Nu, nekas sarežģīts, vienkārša variācija par lakatos tik izplatīto lapu motīvu.

Sākumā uzmetu 4 valdziņus (2 + 2 malu valdziņi) un noadīju 18 kārtas rievorajā rakstā (labiski turpu, labiski atpakaļ). Beidzot pēdējo kārtu darbu pagriež par 90º un uzlasa 9 lakata iesākuma valdziņus no malas, atkal pagriež par 90º un uzlasa 3 (2 + 1 malas valdziņš). Šī metode nav mans izgudrojums, to noskatīju kāda lakata aprakstā un man tas šķita ērts un glīts.


Pabeidzu lakatu, izmazgāju, ievilku diegu galus, un man pēkšņi uzmācās negaidīta "pēcdzemdību" depresija. Tagad mani pilnībā ir pametusi iedvesma un šķiet, ka neviens adīklis vairs īsti nav pabeigšanas vērts...

Pastnieks zvana divreiz. Grāmatas II

Vēl pirms vēsturiskā vulkāna izvirduma nu jau iemīļotajā angļu interneta grāmatu veikalā Book Depository nopirku dažas rokdarbu grāmatas. Par izšūšanu. Un nupat man ir pienākusi pirmā - Beaded Embelishment.


Grāmatā ir atrodami pērlīšu izšūšanas pamatdūrieni (tādu ir tikai 4!) un cita noderīga informācija, kā arī iedvesmojoši piemēri. Man jau sen gribējās izšūt kādu pērlīšu brošu vai ko citu ļoti glītu.

Patiesībā šis stāsts ir par manu vecvecmāmiņu Minnu Krauklis. Es viņu iepazinu jau vecu. Viņa šuva manām lelēm glītas cepures un mētelīšus ar Latvijas laika pogām un tajās retajās reizēs, kad redzējāmies, rādīja, kā savērt uz diega pērlītes. Dīvainā kartā šīs mazās stikla bumbiņas man joprojām asociējas tieši ar viņu. Un ļoti patīk.

Metro un šķidrauts

Pēc nostāvēšanās rokdarbu grozā beidzot esmu ievilkusi diegus, izmazgājusi un izžāvējusi divus jau pirms krietna laika iesāktus darbus.  


Šķidrauts
Tapis pēc šeit atrodama apraksta. Vienīgi šķiet, ka izmantoju tievāku diegu (50 % lins, 50 % kokvilna). Vajadzīgo svaru un kritumu lakatam piešķir pērlītes, turklāt tās arī patīkami tikšķ, noliekot to uz kādas cietas virsmas. Ar trīsturainu izstrādājumu žāvēšanu gan man parasti ir problēmas, nu, kaut kā nesanāk izstiept vienmērīgi un simetriski... 

Madrides metro
Tapis pēc šeit atrodama apraksta. Nedaudz gan to mainīju, neadīju simetrisku, jo tas, manuprāt, pavisam nebija nepieciešams. 
Visu procesu aizkavēja pēkšņa dzijas izbeigšanās neilgi pirms biju pabeigusi adīt maliņu. Nācās pasūtīt no Ķīnas vēl vienu spolīti, un kamēr sūtījums pienāca, pagāja savas trīs nedēļas. Bet nupat šalle ir pabeigta. Sanākusi varbūt drusku par īsu, bet domājams, ka valkājot izstiepsies. Materiāls (45 % kašmirs, 55 % zīds) ir ļoti, ļoti patīkams un mīksts.

Šķidrauts

Iepriekšējo šalli tā arī nevarēju pabeigt, jo man pietrūka nedaudz dzijas. Pasūtīju. Tagad jāgaida, kamēr pienāks. Bet tikām bija jāuzsāk adīt kas cits. Ravelry ieraudzīju šo lakatu, un man tas ļoti iepatikās. Tik ļoti, ka nopirku pat aprakstu. Ar tiem aprakstiem ir tā, ka pēc shēmu aplūkošanas kļūst skaidrs, ka ar nelielu piepūli varētu visu izdomāt tāpat vien, bet cilvēks jau pēc dabas ir slinks...

Šī, šķiet, ir pirmā reize, kad adu ar pavedienu, ko angliski sauc zirnekļa pavediens (cobweb). Diegs tiešām ir smalks, ne nu gluži kā zirnekļa tīkls, bet nu apmēram. Parasti tādus tinu vairākus kopā, bet šoreiz man ir tikai kādi 100 g, tāpēc atstāju vien kā ir.

Raksts pēc būtības tiešām ir ļoti vienkāršs - ir trīs kopā saadīti valdziņi (divi nocelti, viens labiski, noceltos pārceļ pāri), kuriem abās pusēs ir divi apmetumi; nākamā josla ir viens labiskais valdziņš no kura katrā sestajā kārtā izada deviņus valdziņus (tās ir lapiņas).

Visvairāk man patīk pērlīšu ieadīšanas veids, kura dēļ tad arī bija vērts aprakstu pirkt. Pērlītes nav jāsaver uz diega! Šis process man parasti šķiet visai apnicīgs, pēc tam tas diegs pinas un piņķerējas, pērlītes ir jāpārbīda... Bet nē, šeit nav nekā tamlīdzīga! Nepieciešama tikai 1 mm tamboradata un palielas pērlītes. Uzver bumbiņu uz adatas un izvelk cauri valdziņu. Viss! Ļoti vienkārši un patīkami.

Šis būs tāds vasaras lakats, ko uzmest plecos gaisa kondicionieru koncentrācijas vietās. Pērlīšu dēļ gan adīklis nav ļoti sabiedrisks, bet esmu tikusi jau tik tālu, ka rindas ir visai garas. Gan jau kaut kā varēšu tās savienot ar metro pavadīto laiku.