Pastnieks zvana divreiz. Žurnāli

Šonedēļ pastnieks man atnesa vērpēju žurnālu Spin Off. Tas ir pilns ar interesantiem rakstiem un kārdinošām reklāmām. Kad šķirstu šādus žurnālus, mani pārņem balta skaudība uz Amerikas Savienoto Valstu rokdarbniekiem. Viņiem ir viss. Pilnīgi viss.  Un runa jau nav tikai par nopērkamām lietām. Tās visas iespējams iegūt arī dzīvojot Latvijā vai Spānijā. Man ir prieks, ka kaut kur pasaulē ļaudis joprojām kopj adīšanas, aušanas, vērpšanas, izšūšanas tradīcijas...


Starp citu, ieskatījos Vikipēdijā un atklāju, ka spin off  "ir anglosakšu termins, ar kuru apzīmē projektu, kas radies kā cita, agrāka projekta turpinājums [..]." Izklausās cerīgi, vai ne?

Pastnieks zvana divreiz. Žurnāli

Rakstu ar nelielu novēlošanos, bet pēdējā laikā esmu ievērojami zaudējusi ātrumu un ilgojos pēc atvaļinājuma. Ķersimies vērsim pie ragiem, gribēju pastāstīt, ka pagājušajā nedēļā pastnieks man atnesa šovasaras Interweave Knits.

Man šis žurnāls patīk, patīk tik ļoti, ka esmu to pat pasūtījusi. Un ne jau modeļu dēļ, tos es gandrīz nekad neadu, bet gan rakstu un glītu lietu reklāmu dēļ. Patiesību sakot, es pat nedaudz apskaužu Savienoto Valstu adītājas: tur ir daudz dziju ražotāju, nometņu un citādu aktivitāšu, kas saistītas ar tekstila padarīšanām.

Turklāt Starptautiskajā publiskajā adīšanas dienā mana draudzene Anna man uzdāvin;aja vēl vienu amerikāņu žurnālu, ko iepriekš nebiju redzējusi: Designer Knitting. Nezinu kā citos numuros, bet šajā ir daudz mežģīņadījumu, un tie man ļoti patīk.

Pastnieks zvana divreiz. Zhurnahli

Kā jau būsiet pamanījušas, mani ļoti interesē mežģīņu adīšana. Ļaujoties šai kaislībai arī pasūtīju žurnāla Piecework trešo mežģīnēm veltīto laidienu. Iespējams, ka saistīju ar to pārāk lielas cerības, un kā jau tas šādās reizēs notiek, smagi vīlos.

Uz žurnāla pirkšanu mani pamudināja arī uz vāka redzamais maisiņš un raksts par vācu mežģīņu dizaineri Herbertu Nieblingu. Domāju, ka varbūt būs publicēts kāda viņa darba apraksta, bet kas tev deva! Ģermāņa galdautu rakstu iedvesmotais maisiņš arī bija vienīgais (man) interesantais apraksts visā izdevumā, kurš tomērt varēja būt drusku biezāks. Viss pārējais bija veltīts knitelēšanai un citām tehnikām, ko es līdz šim neesmu praktizējusi.

Tiesa, jāatzīst, ka viens raksts bija veltīts spāņu mežģīņu lakatiem jeb mantiljām. Lai arī tie man allaž ir patikuši, nebūtu šo žurnālu pirkusi, ja vien man būtu bijusi iespēja to pašķirstīt.

Pastnieks zvana divreiz. Žurnāli

Kā jau rakstīju iepriekšējā reizē, pēc tam, kad biju pabeigusi Zemenītes sniegā, man iestājās radošā krīze. Tā bija ne tikai negaidīta, bet arī diezgan spēcīga.


Bet labā ziņa ir tā, ka ar to jau esmu tikusi galā. Lielā mērā tas ir noticis pateicoties žurnālam Knitting Traditions, kas nu jau pirms kāda laiciņa man pienāca no Savienotajām Valstīm. Žurnāls ie lielisks! Un to saku es, kaut parasti esmu visai skopa ar šādām uzslavām.

Kā jau vēsta žurnāla nosaukums (Adīšanas Tradīcijas), tas stāsta par adīšanas tradīcijām dažādās zemēs. Man visvairāk patīk turku zeķes (tās sāk adīt no papēža) un Viktorijas laika mežģīņu šaļļu maliņas. Nav vieta šaubām, šis ir viens no maniem vērtīgākajiem ieguvumiem.