Šonedēļ man pienāca divas kartona kastes ar līmlenti, uz kuras ziliem burtiem rakstīts Latvijas Pasts. Tajās atradās nedaudz vairāk nekā divi kilogrami Latvijā vērpta Latvijas aitu vilna.
Patriotisku motīvu dēļ man pēdējā laikā aizvien spēcīgāk uzmācās vēlēšanās adīt mežģīnes no Latvijas vilnas. Sāku to meklēt un interesēties, kur tādu varētu dabūt, bet pa to laiku nopirku Fēru salās vērptu vienkārtīgo vilnu, kas izrādījās ļoti nevienmērīga - vietām nesamērīgi bieza, vietām atkal tik smalka un plāna, ka pavediens pārplīsa.
Tā nu ar Daigas palīdzību (viņai nav bloga, bet te varat redzēt viņas Ravelry profilu un lieliskos rokdarbus) esmu laimīgi tikusi pie divien kg vienkārtīgas vilnas dažādās krāsās. Sarkano (daļa no tās jau ir paglabāta manai adatu māsai Annai) un pelēko jau esmu satinusi kamolos. Dzijā bija krietni daudz augu izcelsmes krikumu, un kamolus tinot tos lasīju ārā, bet daļa no tiem vienalga vēl ir saķērušies pavedienā. Par spīti tam, priecājos par jaunieguvumu un domāju par dažādajām un skaistajām lietām, ko no dzijas adīšu.
Lieldienu brīvdienās apciemoju dzimto zemi. Kā vienmēr, kad viesojos Latvijā, nespēju iztikt arī bez dzijas piepirkšanas. Tas pārvērties par ieradumu, kuram visiem spēkiem pretojos, bet beigu beigās vienalga daļa kofera satura ir dažādas šķiedras. Turklāt jāatzīst, ka Latvijā dzija ir lētāka nekā Spānijā. Varbūt tāpēc, ka ir vairāk adītāju...
Vispirms Dziju veikalā (ar draudzenes, arī adītājas, palīdzību pa pastu) iegādājos apmēram 1 kg trīskārtīga balta lina diega, jo mani no vecmāmiņas mantotie baltā lina krājumi nupat ir gandrīz pilnībā izsīkuši, bet man no tā ļoti patīk adīt šalles un galdautus.
Tad gluži nejauši iegājām veikalā Hobbywool, un mans līgavainis salielīja kādu pečvorka tehnikā adītu izstrādājumu. Tā kā viņš ilgi, jau gadiem, lūdza man uzadīt ko arī viņam, teicu: Labi, tad izvēlies savai vestei dziju! Un mēs nopirkām 300 g Regia zeķu dziju. Tagad adu vesti, un šķiet, ka ar šo daudzumu būs par maz...
Pa ceļam uz ciemiem Miera ielā, nevarēju neieiet arī Adelē, kas pie Dzemdību nama. Nu, tā pat vien, tikai paskatīties. Un izgāju no veikala ar 340 g gaiši bēša zīda diega. Tieši tik, cik nepieciešams plānai vasaras jaciņai.
Un visbeidzot, atgriežoties Madridē, mani gaidīja paziņojums par sīkpaku no Ķīnas. Tas bija tintes zils kašmirs ar zīdu, ko biju pasūtījusi, lai varētu pabeigt šalli Madrides metro.
Šonedēļ man pienāca divas kartona kastes ar līmlenti, uz kuras ziliem burtiem rakstīts Latvijas Pasts. Tajās atradās nedaudz vairāk nekā divi kilogrami Latvijā vērpta Latvijas aitu vilna.
Patriotisku motīvu dēļ man pēdējā laikā aizvien spēcīgāk uzmācās vēlēšanās adīt mežģīnes no Latvijas vilnas. Sāku to meklēt un interesēties, kur tādu varētu dabūt, bet pa to laiku nopirku Fēru salās vērptu vienkārtīgo vilnu, kas izrādījās ļoti nevienmērīga - vietām nesamērīgi bieza, vietām atkal tik smalka un plāna, ka pavediens pārplīsa.
