Pastnieks zvana divreiz. Žurnāli

Šonedēļ pastnieks man atnesa vērpēju žurnālu Spin Off. Tas ir pilns ar interesantiem rakstiem un kārdinošām reklāmām. Kad šķirstu šādus žurnālus, mani pārņem balta skaudība uz Amerikas Savienoto Valstu rokdarbniekiem. Viņiem ir viss. Pilnīgi viss.  Un runa jau nav tikai par nopērkamām lietām. Tās visas iespējams iegūt arī dzīvojot Latvijā vai Spānijā. Man ir prieks, ka kaut kur pasaulē ļaudis joprojām kopj adīšanas, aušanas, vērpšanas, izšūšanas tradīcijas...


Starp citu, ieskatījos Vikipēdijā un atklāju, ka spin off  "ir anglosakšu termins, ar kuru apzīmē projektu, kas radies kā cita, agrāka projekta turpinājums [..]." Izklausās cerīgi, vai ne?

Pastnieks zvana divreiz. Žurnāli

Rakstu ar nelielu novēlošanos, bet pēdējā laikā esmu ievērojami zaudējusi ātrumu un ilgojos pēc atvaļinājuma. Ķersimies vērsim pie ragiem, gribēju pastāstīt, ka pagājušajā nedēļā pastnieks man atnesa šovasaras Interweave Knits.

Man šis žurnāls patīk, patīk tik ļoti, ka esmu to pat pasūtījusi. Un ne jau modeļu dēļ, tos es gandrīz nekad neadu, bet gan rakstu un glītu lietu reklāmu dēļ. Patiesību sakot, es pat nedaudz apskaužu Savienoto Valstu adītājas: tur ir daudz dziju ražotāju, nometņu un citādu aktivitāšu, kas saistītas ar tekstila padarīšanām.

Turklāt Starptautiskajā publiskajā adīšanas dienā mana draudzene Anna man uzdāvin;aja vēl vienu amerikāņu žurnālu, ko iepriekš nebiju redzējusi: Designer Knitting. Nezinu kā citos numuros, bet šajā ir daudz mežģīņadījumu, un tie man ļoti patīk.

Pastnieks zvana divreiz. Zhurnahli

Kā jau būsiet pamanījušas, mani ļoti interesē mežģīņu adīšana. Ļaujoties šai kaislībai arī pasūtīju žurnāla Piecework trešo mežģīnēm veltīto laidienu. Iespējams, ka saistīju ar to pārāk lielas cerības, un kā jau tas šādās reizēs notiek, smagi vīlos.

Uz žurnāla pirkšanu mani pamudināja arī uz vāka redzamais maisiņš un raksts par vācu mežģīņu dizaineri Herbertu Nieblingu. Domāju, ka varbūt būs publicēts kāda viņa darba apraksta, bet kas tev deva! Ģermāņa galdautu rakstu iedvesmotais maisiņš arī bija vienīgais (man) interesantais apraksts visā izdevumā, kurš tomērt varēja būt drusku biezāks. Viss pārējais bija veltīts knitelēšanai un citām tehnikām, ko es līdz šim neesmu praktizējusi.

Tiesa, jāatzīst, ka viens raksts bija veltīts spāņu mežģīņu lakatiem jeb mantiljām. Lai arī tie man allaž ir patikuši, nebūtu šo žurnālu pirkusi, ja vien man būtu bijusi iespēja to pašķirstīt.

Pastnieks zvana divreiz. Žurnāli

Kā jau rakstīju iepriekšējā reizē, pēc tam, kad biju pabeigusi Zemenītes sniegā, man iestājās radošā krīze. Tā bija ne tikai negaidīta, bet arī diezgan spēcīga.


Bet labā ziņa ir tā, ka ar to jau esmu tikusi galā. Lielā mērā tas ir noticis pateicoties žurnālam Knitting Traditions, kas nu jau pirms kāda laiciņa man pienāca no Savienotajām Valstīm. Žurnāls ie lielisks! Un to saku es, kaut parasti esmu visai skopa ar šādām uzslavām.

Kā jau vēsta žurnāla nosaukums (Adīšanas Tradīcijas), tas stāsta par adīšanas tradīcijām dažādās zemēs. Man visvairāk patīk turku zeķes (tās sāk adīt no papēža) un Viktorijas laika mežģīņu šaļļu maliņas. Nav vieta šaubām, šis ir viens no maniem vērtīgākajiem ieguvumiem.

Pastnieks zvana divreiz. Grāmatas II

Vēl pirms vēsturiskā vulkāna izvirduma nu jau iemīļotajā angļu interneta grāmatu veikalā Book Depository nopirku dažas rokdarbu grāmatas. Par izšūšanu. Un nupat man ir pienākusi pirmā - Beaded Embelishment.


Grāmatā ir atrodami pērlīšu izšūšanas pamatdūrieni (tādu ir tikai 4!) un cita noderīga informācija, kā arī iedvesmojoši piemēri. Man jau sen gribējās izšūt kādu pērlīšu brošu vai ko citu ļoti glītu.

Patiesībā šis stāsts ir par manu vecvecmāmiņu Minnu Krauklis. Es viņu iepazinu jau vecu. Viņa šuva manām lelēm glītas cepures un mētelīšus ar Latvijas laika pogām un tajās retajās reizēs, kad redzējāmies, rādīja, kā savērt uz diega pērlītes. Dīvainā kartā šīs mazās stikla bumbiņas man joprojām asociējas tieši ar viņu. Un ļoti patīk.

Pastnieks zvana divreiz. Dzija

Lieldienu brīvdienās apciemoju dzimto zemi. Kā vienmēr, kad viesojos Latvijā, nespēju iztikt arī bez dzijas piepirkšanas. Tas pārvērties par ieradumu, kuram visiem spēkiem pretojos, bet beigu beigās vienalga daļa kofera satura ir dažādas šķiedras. Turklāt jāatzīst, ka Latvijā dzija ir lētāka nekā Spānijā. Varbūt tāpēc, ka ir vairāk adītāju...

Vispirms  Dziju veikalā (ar draudzenes, arī adītājas, palīdzību pa pastu) iegādājos apmēram 1 kg trīskārtīga balta lina diega, jo mani no vecmāmiņas mantotie baltā lina krājumi nupat ir gandrīz pilnībā izsīkuši, bet man no tā ļoti patīk adīt šalles un galdautus.

Tad gluži nejauši iegājām veikalā  Hobbywool, un mans līgavainis salielīja kādu pečvorka tehnikā adītu izstrādājumu. Tā kā viņš ilgi, jau gadiem, lūdza man uzadīt ko arī viņam, teicu: Labi, tad izvēlies savai vestei dziju! Un mēs nopirkām 300 g Regia zeķu dziju. Tagad adu vesti, un šķiet, ka ar šo daudzumu būs par maz...

Pa ceļam uz ciemiem Miera ielā, nevarēju neieiet arī  Adelē, kas pie Dzemdību nama. Nu, tā pat vien, tikai paskatīties. Un izgāju no veikala ar 340 g gaiši bēša zīda diega. Tieši tik, cik nepieciešams plānai vasaras jaciņai.

Un visbeidzot, atgriežoties Madridē, mani gaidīja paziņojums par sīkpaku no Ķīnas. Tas bija tintes zils kašmirs ar zīdu, ko biju pasūtījusi, lai varētu pabeigt šalli  Madrides metro. 

Pastnieks zvana divreiz. Grāmatas

Jau kādu laiku pirms Lieldienām pasūtīju pāris grāmatas un nu beidzot tās visas ir laimīgi pie manis atceļojušas. 
Kopš man ir šujmašīna, atjaunojusies arī vēlme ko uzšūt un iegādāti pat pāris audumi. Tā nu lēnā garā sāku lūkoties pēc piegrieztnēm. Gribējās ko vienkāršu, bet arī elegantu. Meklēju, meklēju un visbeidzot arī atradu - japāņu šūšanas grāmatas. Tā tapa mans pirmais pasūtījums iekš Yesasia (bezmaksas piegāde). Manā īpašumā tagad ir nonākušas Mačiko Kajaki (Machiko Kayaki) Simple chic un Sewing talk, kā arī nezināma autora Sewing recipe. Visās grāmatās glīti uzzīmēta izstrādājuma šūšanas gaita, tāpēc domāju, ka japāņu valodas neprašana man īpaši varētu netraucēt.

Angļu veikalā The Book Depository (bezmaksas piegāde) savukārt iegādājos Victorian Lace Today. Šī grāmata man jau bija elektroniskajā versijā, bet tai trūka dažas lapas, un citas savukārt nebija numurētas, tāpēc nebija īsti skaidra to secība. Esmu ļoti priecīga par pirkumu. Grāmata tiešām ir skaista, un tajā ir daudz vairāk teksta nekā bija pieejams elektroniskajā versijā.

Turpat nopirku arī Karī Čapinas The Handmade Marketplace. How to sell your crafts locally, globaly, and online. Šī ir kļuvusi pirmo grāmatu, ko lasu angļu valodā, turklāt tā ir ļoti interesanta un iedvesmojoša.