2011/01/14

Latvija

Tikko esmu atgriezusies no savas zemes, no Latvijas. Un esmu laimīga. Esmu ļoto lepna, ka nāku no vietas, kas ir pilna ar radošiem cilvēkiem. Kur suvenīru veikalā iespējams atrast  pārsteidzoši interesantas un ar rokām darinātas lietas.

Dramatisku krāsu vai melnbaltas fotogrāfijas, adatas pinuma tehnikā darinātus dūraiņus, mežģīņu šalles, ar rokām darinātas rotaļlietas, papīra svečturus ar latviešu ornamentiem, no pārstrādāta papīra izgatavotus piezīmju bloknotus, pastkartes ar slavenāko latviešu dzejnieku garajā peldkostīmā, latviešu cimdus...



2011/01/13

Franču lāde

Vakar, ejot uz darbu, satiku šo zilo lādi. Tā bija mīlestība no pirmā acu skatiena, un pus stundu, kas man dota lai pabrokastoru, es veltīju, lai lādi nogādātu savā darba vietā. Lāde ir skaita un pietiekoši smaga, lai šodien man sāpētu pleci.


Izvācot no lādes vecas un visai smirdīgas lupatas, atradu 1968. gada franku. Tas un lādes franču zilā krāsa man liek domāt, ka to uz Madridi atvedis kāds spānis, kurš laimi meklējis kaimiņu zemē.


Vai jūs zināt, kā atbrīvoties no briesmīgās naftalīna un sazin kā vēl smakas? Vai man bija jāber lādē sāls vai rīsi?

2010/12/27

Jauns gads, jauni mērķi

Mans pēdējais darinājums
Jaunais gads ir tepat pie durvīm, un šādos brīžos cilvēks aizdomājas par to, ko ir izdarījis, un kas vēl darāms. Adīšanas ziņā šis ir bijis labs gads, esmu saadījusi daudzas lietas, tiesa, visai vienveidīgas - šalles un šalles, un šalles -, esmu sākusi organizēt adīšanas darbnīcas, esmu iemācījusies vērpt...


Lietas, ko gribētu paveikt nākamajā gadā

Apgūt krāsošanas mākslu. Krāsot tiklab jau savērptu dziju kā vēl nevērptas šķiedras, tiklab ar dabiskajām krāsvielām kā sintētiskajām.

Nopirkt nocirptu aitas vilnu un pēc tam to arī savērpt. Varbūt tu pazīsti kādu aitkopi, kurš man šādu lietu varētu pārdot? Tas ir viens būtisks lielas pilsētas trūkums, šeit ir ļoti švaki ar aitām.

Atkal uzadīt kādu lielāku apģērba gabali žakarda tehnikā. Pirms daudziem gadiem uzadīju jaku no dzijas, kas palikusi pāri no citiem adījumiem. Izdevās tīri glīta. Tagad man uznākusi vēlme ko tādu atkārtot, iespējams, izmantojot latviešu ornamentus.

Turpināt organizēt darbnicas. TMan jau ir sastādīts sarakstiņš ar lietāsm, ko varētu palīdzēt apgūt spāņu adatu māsām. =) 

Uzlabot šķetināšanas iemaņas. TTiklab ar diviem kā trim pavedieniem.

Samazināt dzijas karājumus. Bez vārdiem. =)

Un vēl, es vēlos daudz vairāk laika, ko veltīt savām dažādajām ar adīšanu sasitītajām interesēm.

Un kādi jaungada mērķi ir jums?

2010/12/08

Rezultāti

Marianas lilā lakats
Kaut arī nu jau pagājis krietns laiks, kopš sākām kopīgi adīt Ērika Engelna Trahtentuhu B, beidzot ir pabeigtas visi trīs lakati, un es esmu ļoti apmierināta.

2010/12/07

Tekstila gadatirgus TextilArte Madridē

Nākamajās divās nedēļas nogalēs Madridē, viesnīcā NH Nacional, Paseo del Prado 48 notiks tekstila gadatirgus TextilArte

Sestdien 11 decembrī (11.00-20.00) + svētdien 12 decembrī (11.00-15.00)
Sestdien 18 decembrī (11.00-20.00) + svētdien 19 decembrī (11.00-15.00)

Tur būs iespējams apskatīt un nopirkt oriģinālu apģērbu un aksesuārus, mājas tekstilu, grāmatas, dzijas, darbarīkus, u.c.

Informāciju par gadatirgu var meklēt arī  Madrides Tekstila mākslinieku asociācijas mājas lapāgadatirgus blogā un Feisbukā.

2010/12/02

Otrā latviešu cimdu darbnīcas nodarbība

Šovakar mēs atkal pulcējāmies, lai turpinātu apgūt ko jaunu un adīt latviešu cimdus. Uzmetām valdziņus, uzadījām "zobiņus" un pīnītes. Nekam diži vairāk mums neatlika laika, divas stundas paiet vēja spārniem. Nākamreiz ir plānots sākt cimda noraukšanu un uzlasīt valdziņus īkšķim.

2010/11/24

Mani vērpjamie ratiņi. Pirmā daļa

Jau apmēram gadu mani vajā uzmācīga vēlēšanās iemācīties vērpt. Un šajā laikā esmu arī nedaudz pavirzījusies uz priekšu savas vēlmes īstenošanā.


Vispirms nolēmu nopirkt ratiņu. Tomēr tas nevarēja būt šāds tāds ratiņš. Tam bija jābūt vecam Latvijas ratiņam. Nezinu, patriotisma vai gaumes dēļ, bet modernie finiera ratiņi man pavisam nepatīk, tie man šķiet pārāk plakani un auksti.


Tā nu es ķēros pie lietas un atradu kādu lauku vīru, kurš bija ielicis sludinājumu, ka pārdod ratiņu. Pēc diezgan sarežģītas ņemšanās (es Spānijā, ratiņa vīrs Latvijā), beidzot turēju rokās ar līmlentu aplīmētu  kartona kasti ar ziliem burtiem LATVIJAS PASTS. To sakratot, iekšā maigi skanēja koka detaļas. Cik satraucoši!