Mana pirmā Orenburgas šalle

Tāpēc, ka mani joprojām interesē dažādas lakatu un šaļļu adīšanas tehnikas, un tāpēc, ka sāku ko tādu adīt dēļ bērnības atmiņām par krievu sievietēm, kuras padomju laikos Rīgas Centrāltirgū pārdeva pašadītus Orenburgas lakatus, jau pirms krietna laika Interweave Knits nopirku vienu grāmatiņu par tiem. 


Es šo tehniku vēl nepārvaldīju, bet man patika doma, ka no vienas sānu malas uzlasa valdziņus un pēc tam abas "zobainās" mežģīņu maliņas ada kopā ar pārējo šalles ķermenīti, lai neko nenoraucot beigās pieadītu arī trūkstošo augšējo malu.



Lai iepazītu tehniku un iemācītos izadīt stūrus, sāku ar paraudziņu. Tā kā nevēlējos neko daudz sarežģīt, pamatdaļu adīju "muļķu" rakstā - labiski turpu un atpakaļ.


Izrādījās, ka savienot pamatu ar maliņu un izveidot stūrus nemaz nav sarežģīti. Grūtības rodas raksta veidošanas gaitā, kad jāuzmanās nepazaudēt valdziņus , bet, vienu reizi apgūts, arī raksts nav grūts. Jautrākais ir tas, ka īstajos Orenburgas lakatos raksts visu laiku mainās.

Kā jau iesācējai pienākas, pēc paraudziņa pabeigšanas es ķēros pie salīdzinoši viegla gabala: šalles. Tās motīvs visu laiku atkārtojas un arī maliņas ir pašas vienkāršākās. Nupat tā jau ir izmazgāta un nostiepta žāvējas, gaidot rītdienu, kad to tusiņā parādīšu citām adītājām.


Šalli adīju no Latvijā pirkta un Itālijā ražota diega, lina un zīda sajaukuma. Šis maisījums pēdējā laikā ir viens no maniem iecienītākajiem pavasara / vasaras / rudens sezonai.