Párvácamies!

Shis brihdis ir pienahcis, es pahrvahcos!
Jaunahkie ieraksti nu ir atrodami ieksh Pigits Ada. Vehl neesmu pahrlikusi visas vecahs zinhas, bet pienahks arih to laiks.

Tiekamies manah jaunajah mahjah!

Riešines

Vērojot pieaugošo pulsa sildītāju jeb mauču popularitāti, arī man radās kāre ko tādu uzadīt. Paldies Maijai, kura man atsūtīja pamācību. Salasījos vēl dažādas gudrības arī citās vietās un tad tikai pie darba.


Lai cik tas šķistu dīvaini, Spānijā ir pagrūti nopirkt vienkrāsainu zeķu dziju, tāpēc izmantoju smalku vilnu un piemērotas krāsas pērlītes. Pirmos maučus uzadīju, izmantojot Mirdzas Slavas cimdu grāmatā atrodamo mēnes rakstu. Otros nošpikoju no Maijas.

Stāsta, ka mauči jeb riešines ir arī prakstiski. Par to vēl neesmu pārliecinājusies, jo iebāzt rokas kabatās man šķiet gana vienkāršāk. Bet mauči ir skaisti un pērlītes ir mana vājība, tāpēc domāju, ka tie noteikti kļūs par vienu no topa dāvanām.

Pusmēness

Šim lakatam ir diezgan gara vēsture un tas ilgu laiku nepabeigts ir stāvējis manā rokdarbu groziņā. 

To uzadīju no 130 g 100 % un vienkārtīgas Aade Lõng vilnas. Vispirms mēģināju to tamborēt pēc kāda japāņu apraksta, kas man ļoti patīk. Pēc vairākiem mēģinājumiem un pamatīgas ārdīšanas nolēmu mainīt tehniku un lakatu tomēr adīt.

To adīju, sekojot Baibas padomiem. Formula ir ļoti vienkārša, katrā otrajā kārtā pieaudzēju četrus valdziņus un tāpat darīju arī lakata malās, lai veidotos pusmēness nevis pusapļa forma.

Kad lakats beidzot bija gatavs, radās nākamā problēma: maliņas. Izmēģināju šādus un tādus, bet neviens man nešķita gana piemērots līdz interneta plašumos atradu šo vēža soli ar kūlīšiem. 

Tā kā dzija ir 100 % vilna, sākumā tā ir nedaudz asa, bet pēc mazgāšanas ar šampūnu un skalošanas matu balzamā tā kļūst daudz mīkstāka un patīkamāka.

Rokdarbu maisiņi

Jau pirms kāda laika es uzšuvu sev pāris maisiņu, lai varētu ērti pārvietoties pa pasauli kopā ar saviem rokdarbiem. Tie ir ļoti ērti, un tajos ietilpst mazi un vidēja izmēra adīkļi un tambori, kam lielākam būtu nepieciešams jau kas apjomīgāks.

Izrādās, ka arī manām draudzenēm adītājām šie maisiņi šķiet pievilcīgi, tāpēc šodien sašuvu pārīti arī viņām. Vai nav glīti?

Apakšējā daļa ir no samta. Man šis materiāls ļoti patīk. Sākumā nopirku pāris atgriezumu Rīgā, bet pēc tam atklāju, ka arī Madrides centrā tos var nopirkt par lētu naudu.

Augšējā daļa ir no kokvilnas auduma. Dažiem maisiņiem iekšā iešuvu arī kabatiņas, bet patiesībā tās nav diezko nepieciešamas.

Piegrieztne ir improvizēta un ļoti vienkārša.  Es iedvesmojos no kāda ķīniešu maisiņa, ko man reiz uzdāvināja tante Končī. 

Alvaro sedziņa

Man kāda tradīcija: visiem ģimenes un draugu mazuļiem es darinu sedziņu. Reizēm tamborēju un citreiz adu. Mupat aizdāvinātas ir jau četras, un ar šo, piekto, tamborēto sedziņu varēs apsegties Alvarito, kurš pamanījās piedzimt starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu.

Pēc tam, kad biju lieku reizi pārcilājusi savus dzijas krājumus, nācās atzīt, ka nekā mērķim piemērota man nav. Tā nu pasūtināju Yubina trīs dažādu zilumu un gaiši pelēku merīnvilnu.

Kad to saņēmu, izrādījās, ka ķīniešu merīnvilna ne tuvu nav tik mīksta kā es biju iedomājusies, tā vbairāk līdzinājās parastai vilnai. Tomēr cenu atšķirība starp šo un Katias merīnvilnu ir pietiekoši lliela, lai pirkums nešķistu izgāšanās.

Sākumā, jau pabeigta, bet vēl nemazgāta, sedziņa izskatījās pārlieku viļņaina un nevienāda, bet nostiepta uz frotē dvieļa bija kļuvusi pilnīgi līdzena, vienāda un ļoti glīta. Man pašai šis izstrādājums ļoti patīk, un es ceru, ka Alvatito to izmantos.

Apraksts

Sedziņa sastāv no atsevišķiem motīviem, kurus darina katru atsevišķi un pēc tam sašuj.

Tamborējuma sākums - pīnīte no četrām gaisa cilpiņām. Savienojam tās aplī ar savienotājstabiņu.

1 kārta: Ar krāsu A, 3 gaisa cilpiņas, 11 garie stabiņi no apļa centra. Rindu noslēdz viens savienotājstabiņš. (12 v.)

2 kārta: 3 gaisa cilpiņas, viens garais stabiņš tajā pašā valdziņā. *2 garie stabiņi nākamajā valdziņā.* Atkārtot no * līdz *. Rindu noslēdz viens savienotājstabiņš. (24 v.) 

3 kārta: 3 gaisa cilpiņas, 2 garie stabiņi nākamajā valdziņā. *1 garais stabiņš vienā valdziņā un 2 garie stabiņi nākamajā valdziņā.* Atkārtot no * līdz *. Rindu noslēdz viens savienotājstabiņš. (36 v.)

4 kārta: 3 gaisa cilpiņas, 1 garais stabiņš nākamajā valdziņā, 2 garie stabiņi nākamajā valdziņā. *2 garie stabiņi 2 valdziņos un 2 garie stabiņi nākamajā valdziņā.* Atkārtot no * līdz *. Rindu noslēdz viens savienotājstabiņš ar krāsu B. (48 v.)

5 kārta: Ar krāsu B, 1 gaisa cilpiņa, 1 zemais stabiņš tajā pašā valdziņā, *3 zemie stabiņi nākamajos trīs valdziņos, 2 pusstabiņi divos valdziņos, 1 garais stabiņš, 5 garie stabiņi vienā valdziņā, 1 garais stabiņš, 2 pusstabiņi divos valdziņos, 2 īsie stabiņi.* Atkārtot no * līdz *. Rindu noslēdz viens savienotājvaldziņš. (64 v.)

6 kārta: 3 gaisa cilpiņas, 7 garie stabiņi katrā no nākamajiem valdziņiem, 5 garie stabiņi vienā valdziņā, 7 garie stabiņi katrā no nākamajiem valdziņiem, *8 garie stabiņi katrā no nākamajiem valdziņiem, 5 garie stabiņi vienā valdziņā, 7 garie stabiņi katrā no nākamajiem valdziņiem.* Atkārtot no * līdz *. Rindu noslēdz viens savienotājvaldziņš. (80 v.)

7 kārta: 3 gaisa cilpiņas, garais stabiņš katrā valdziņā un 5 garie stabiņi katrā no četriem  stūra valdziņiem. Rindu noslēdz viens savienotājvaldziņš. (96 v.)

Kad uztamborēts nepieciešamais motīvu skaits, tos sašuj. Es aptamborēju sedziņu ar divām kārtām garo stabiņu, neaizmirstot katrā stūra valdziņā uztamborēt 5 garos stabiņus. Maliņu tamborēju no tumšākās krāsas vēža solī.

Latvija

Tikko esmu atgriezusies no savas zemes, no Latvijas. Un esmu laimīga. Esmu ļoto lepna, ka nāku no vietas, kas ir pilna ar radošiem cilvēkiem. Kur suvenīru veikalā iespējams atrast  pārsteidzoši interesantas un ar rokām darinātas lietas.

Dramatisku krāsu vai melnbaltas fotogrāfijas, adatas pinuma tehnikā darinātus dūraiņus, mežģīņu šalles, ar rokām darinātas rotaļlietas, papīra svečturus ar latviešu ornamentiem, no pārstrādāta papīra izgatavotus piezīmju bloknotus, pastkartes ar slavenāko latviešu dzejnieku garajā peldkostīmā, latviešu cimdus...

Franču lāde

Vakar, ejot uz darbu, satiku šo zilo lādi. Tā bija mīlestība no pirmā acu skatiena, un pus stundu, kas man dota lai pabrokastoru, es veltīju, lai lādi nogādātu savā darba vietā. Lāde ir skaita un pietiekoši smaga, lai šodien man sāpētu pleci.


Izvācot no lādes vecas un visai smirdīgas lupatas, atradu 1968. gada franku. Tas un lādes franču zilā krāsa man liek domāt, ka to uz Madridi atvedis kāds spānis, kurš laimi meklējis kaimiņu zemē.

Vai jūs zināt, kā atbrīvoties no briesmīgās naftalīna un sazin kā vēl smakas? Vai man bija jāber lādē sāls vai rīsi?

Jauns gads, jauni mērķi

Mans pēdējais darinājums

Jaunais gads ir tepat pie durvīm, un šādos brīžos cilvēks aizdomājas par to, ko ir izdarījis, un kas vēl darāms. Adīšanas ziņā šis ir bijis labs gads, esmu saadījusi daudzas lietas, tiesa, visai vienveidīgas - šalles un šalles, un šalles -, esmu sākusi organizēt adīšanas darbnīcas, esmu iemācījusies vērpt...

Lietas, ko gribētu paveikt nākamajā gadā

Apgūt krāsošanas mākslu. Krāsot tiklab jau savērptu dziju kā vēl nevērptas šķiedras, tiklab ar dabiskajām krāsvielām kā sintētiskajām.

Nopirkt nocirptu aitas vilnu un pēc tam to arī savērpt. Varbūt tu pazīsti kādu aitkopi, kurš man šādu lietu varētu pārdot? Tas ir viens būtisks lielas pilsētas trūkums, šeit ir ļoti švaki ar aitām.

Atkal uzadīt kādu lielāku apģērba gabali žakarda tehnikā. Pirms daudziem gadiem uzadīju jaku no dzijas, kas palikusi pāri no citiem adījumiem. Izdevās tīri glīta. Tagad man uznākusi vēlme ko tādu atkārtot, iespējams, izmantojot latviešu ornamentus.

Turpināt organizēt darbnicas. TMan jau ir sastādīts sarakstiņš ar lietāsm, ko varētu palīdzēt apgūt spāņu adatu māsām. =) 

Uzlabot šķetināšanas iemaņas. TTiklab ar diviem kā trim pavedieniem.

Samazināt dzijas karājumus. Bez vārdiem. =)

Un vēl, es vēlos daudz vairāk laika, ko veltīt savām dažādajām ar adīšanu sasitītajām interesēm.

Un kādi jaungada mērķi ir jums?

Rezultāti

Marianas lilā lakats

Kaut arī nu jau pagājis krietns laiks, kopš sākām kopīgi adīt Ērika Engelna Trahtentuhu B, beidzot ir pabeigtas visi trīs lakati, un es esmu ļoti apmierināta.

Tekstila gadatirgus TextilArte Madridē

Nākamajās divās nedēļas nogalēs Madridē, viesnīcā NH Nacional, Paseo del Prado 48 notiks tekstila gadatirgus TextilArte. 

Sestdien 11 decembrī (11.00-20.00) + svētdien 12 decembrī (11.00-15.00)

Sestdien 18 decembrī (11.00-20.00) + svētdien 19 decembrī (11.00-15.00)

Tur būs iespējams apskatīt un nopirkt oriģinālu apģērbu un aksesuārus, mājas tekstilu, grāmatas, dzijas, darbarīkus, u.c.

Informāciju par gadatirgu var meklēt arī  Madrides Tekstila mākslinieku asociācijas mājas lapā, gadatirgus blogā un Feisbukā.

Otrā latviešu cimdu darbnīcas nodarbība

Šovakar mēs atkal pulcējāmies, lai turpinātu apgūt ko jaunu un adīt latviešu cimdus. Uzmetām valdziņus, uzadījām "zobiņus" un pīnītes. Nekam diži vairāk mums neatlika laika, divas stundas paiet vēja spārniem. Nākamreiz ir plānots sākt cimda noraukšanu un uzlasīt valdziņus īkšķim.

Mani vērpjamie ratiņi. Pirmā daļa

Jau apmēram gadu mani vajā uzmācīga vēlēšanās iemācīties vērpt. Un šajā laikā esmu arī nedaudz pavirzījusies uz priekšu savas vēlmes īstenošanā.


Vispirms nolēmu nopirkt ratiņu. Tomēr tas nevarēja būt šāds tāds ratiņš. Tam bija jābūt vecam Latvijas ratiņam. Nezinu, patriotisma vai gaumes dēļ, bet modernie finiera ratiņi man pavisam nepatīk, tie man šķiet pārāk plakani un auksti.


Tā nu es ķēros pie lietas un atradu kādu lauku vīru, kurš bija ielicis sludinājumu, ka pārdod ratiņu. Pēc diezgan sarežģītas ņemšanās (es Spānijā, ratiņa vīrs Latvijā), beidzot turēju rokās ar līmlentu aplīmētu  kartona kasti ar ziliem burtiem LATVIJAS PASTS. To sakratot, iekšā maigi skanēja koka detaļas. Cik satraucoši! 

Lakats XXL

Nu jau pirms vairāk nekā mēneša pabeidzu vienu milzu lakatu no Pāces vienkārtīgās vilnas. Biju to iesākusi jau vasarā, bet vienā brīdi atstāju adīkli novārtā. Un ne jau karstuma dēļ, jūnija 30º adīju svilpodama, bet gan tāpēc, ka topošais lakats vairs neietilpa manā rokdarbu maisiņā.

Pirmā latviešu cimdu darbnīcas nodarbība

Jau krietnu laiku mani nodarbina doma par latviešu kultūras, tai skaitā un īpaši rokdarbu, popularizēšanu Spānijā, un beidzot tai ir arī reāls piepildījums: vakar Madridē notika pirmā Latviešu cimdu adīšanas darbnīcas nodarbība.

Apzinos, ka neesmu nedz Lizbete Upīte, nedz Mirdza Slava, tāpēc cītīgi izstudēju abu cienījamo autoru grāmatas, kā arī citus internetā atrodamos materiālus un rūpīgi sagatavojos.

Nodarbība noritēja bez aizķeršanās, bija pietiekami daudz vietas un gaismas, un divas stundas pagāja vēja spārniem. Šķiet, ka visi dalībnieki (bija arī viens vīrieša cilvēks) ir apmierināti ar apgūto, un es ar nepacietību gaidu nākamo reizi.

Galdauti

Foto Ilmārs Sieks

Tā ir acīmredzama patiesība, ka man patīk darināt gana sarežģītas, relatīvi lielas un plakanas lietas, tāpēc šobrīd džemperi un jakas pieder pagātnei. Mans sapnis ir uzadīt ļoti mežģīņotus aizkarus no ļoti plāna diega studijai, kuras pašlaik man vēl nav.

Vilna un dzijas

Turpinu savu vērpšanas epopeju. Šodien bija mana pēdējā vērpšanas klase tekstila studijā Indigo. Drusku pakārsu vilnu un vērpu ar ratiņu. Šī noteikti ir viena no lietām, kas nebūt nav tik vienkāršas, kā izskatās no pirmā acu uzmetiena, bet beigu beigās cilvēks uzķer, kur tas āķis, un iemanās ar visu daudz maz tikt galā.

Mans pirmais vērpums

Mans pirmais vērpums

Šodien darīju ļoti iedvesmojošu lietu: es beidzot vērpu! Man jau sen bija vēlme to iemācīties, apgūt šo tik seno un vienkāršo mākslu savērpt šķiedras, ko noteikti prata un izbaudīja tik daudzas no manām priekštecēm.

Šīs mūsdienu industriālajā sabiedrībā tik dīvainās un tai pat laikā rokdarbu pasaulē tik ierastās un savā ziņā vēlīnās vēlmes rašanos noteikti ir ietekmējis portāls Ravelry un mana tieksme pēc jauniem izaicinājumiem.

Izmantoju arī iespēju vēlreiz teikt lielu paldies savai skolotājai Lalai un viņas tekstila studijai Indigo, kurā iespējams atrast tik daudzas glītas un gluži negaidītas lietas.

   

Lina un zīda lapas

Šo lakatu adīju no diviem diedziņiem: lina un zīda. Šie materiāli man pēdējā laikā ir ļoti iepatikušies. Tie ir patīkami uz tausti, šoreiz arī krāsa ir ļoti glīta, un zīds darbam piešķir tādu slāpētu mirdzumu.


Aprakstu ņēmu no grāmatas, kurai būtu jābūt uz katras mežģīņu adītājas naktsgaldiņa: Victorian Lace Today. No tās esmu uzadījusi jau kādus piecus lakatus un šalles, un tie visi ir ļoti glīti.

Tā kā diegs bija ļoti smalks, izvēlējos mazākas adatas nekā norādīts aprakstā, tāpēc man vajadzēja uzadīt arī vairāk raportu (15 vietā 19). Arī maliņu adīju citādāku. Aprakstā dotā man kaut kā neaizgāja.


Beigu beigās ar lakatu esmu ļoti apmierināta. Šķiet, ka ir izdevies glīts.

Mana pirmā Orenburgas šalle

Tāpēc, ka mani joprojām interesē dažādas lakatu un šaļļu adīšanas tehnikas, un tāpēc, ka sāku ko tādu adīt dēļ bērnības atmiņām par krievu sievietēm, kuras padomju laikos Rīgas Centrāltirgū pārdeva pašadītus Orenburgas lakatus, jau pirms krietna laika Interweave Knits nopirku vienu grāmatiņu par tiem. 


Es šo tehniku vēl nepārvaldīju, bet man patika doma, ka no vienas sānu malas uzlasa valdziņus un pēc tam abas "zobainās" mežģīņu maliņas ada kopā ar pārējo šalles ķermenīti, lai neko nenoraucot beigās pieadītu arī trūkstošo augšējo malu.

Atpakaļ no brīvdienām

Esmu atgriezusies no raženām un laimīgi aizvadītām brīvdienām, lai atkaļ ķertos pie adīšanas un atgūtu laiku, kad dažādu iemeslu dēļ to nevarēju darīt.

Tā kā sāku margot ar lielu aizrautību un maz laika meklēt aprakstus, izadīju gandrīz vienīgo aprakstu, kuru zinu no galvas - manis pašas radīto. Nedaudz to uzprišināju, lai izskatās sakoptāks un rūpīgāks. Tagad vienīgais, kas man vēl atliek, ir uzrakstīt aprakstu, iedot kādam, lai to realizē, un publicēt savu gara bērnu Ravelry.